Latvijā ik gadu tiek reģistrēta salīdzinoši augsta iedzīvotāju saslimstība ar suņu (Ixodes ricinus) un taigas (Ixodes persulcatus) ērču pārnēsātajām slimībām: ērču encefalītu, Laimas boreliozi un erlihiozi, kas pie mums parādījusies pēdējā laikā.
Par ērču encefalītu rakstījām avīzes iepriekšējā numurā, šoreiz iepazīstināsim ar Laimas slimību un erlihiozi.
Laimas slimība
Šī slimība aprakstīta 1975. gadā, kad Laimas pilsētā ASV konstatēja poliartrīta uzliesmojumu bērniem, kuri vasaru bija pavadījuši lauku mājā un kuriem bija piesūkušās ērces. Ap piesūkšanās vietu viņiem konstatēja eritēmu. Infekcijas izraisītājs – borēlija. Latvijā ik gadu tiek reģistrēti vairāki simti šīs slimības gadījumu.
Klīniskā aina
Slimība izpaužas ar dermatoloģiskiem, reimatoloģiskiem, neiroloģiskiem un kardioloģiskiem simptomiem. Tā norit vairākās stadijās ar paasinājumiem un remisijām, kuru laikā vērojamas dažādas klīniskas izpausmes. Pirmo un otro stadiju uzskata par agrīno, trešo – par vēlīno stadiju.
Primārā jeb lokālā stadija. Ādā – migrējoša eritēma, to novēro 80% slimnieku. No 3. līdz 32. dienai pēc ērces piesūkšanās parādās sīka mākula (apsārtums), kas dažās dienās kļūst arvien lielāka. Tās centrs var kļūt gaišāks, tā veidojot gredzenveida formu. Eritēma var būt dažus centimetrus liela, taču var arī izplesties. Šo eritēmu bieži vien jauc ar alerģisku ādas reakciju, arī šajā gadījumā dažās stundās pēc ērces piesūkšanās parādās mākula, taču ne tik liela. Parasti netiek novēroti vispārēji simptomi, var būt subfebrila (stabila mazliet paaugstināta) temperatūra un nespēks.
Otrā jeb disimilētā stadija iestājas dažas dienas vai nedēļas pēc primārās stadijas. Ādā rodas daudzas gredzenveida eritēmas, retāk difūzas, tauriņveida izsitumi. Visi ādas izsitumi pazūd 3–4 nedēļās arī tad, ja slimnieku neārstē.
Palielinās limfmezgli. Vispārējie simptomi: nespēks, subfebrila temperatūra, galvassāpes.
Aptuveni 80% gadījumu jūtamas migrējošas sāpes locītavās, ja nav veikta ārstēšanās, vienu vai divas locītavas, īpaši ceļa locītavas, skar artrīts, kas ilgst nedēļām vai pat mēnešiem. Ja netiek veikta ārstēšana, var rasties centrālās nervu sistēmas traucējumi – tie ilgst vairākas nedēļas vai mēnešus, retāk pāriet hroniska formā. Izpaužas kā meningīts, perifērais neirīts, 4–8% gadījumu var izpausties sirdsslimības.
Trešā jeb peristējošā stadija sākas dažus mēnešus vai gadus pēc saslimšanas, ir ilgstoši latentie periodi, pēc kuriem rodas jauni slimības paasinājumi. Veidojas zilgansārti ādas bojājumi, kas sklerotizējas un atrofējas. Locītavu sāpes ar recidīviem. Centrālās nervu sistēmas bojājumi izpaužas kā krasas garastāvokļa maiņas, atmiņas un miega traucējumi. Var būt progresējošais encefalomielīts: ar spastiskām paraparēzēm, urīnpūšļa darbības traucējumiem, plānprātību.
Profilakse
Jānovērš ērču piesūkšanās iespējas, ērci jācenšas noņemt pēc iespējas ātrāk, rūpīgi apmetot tai ap kakliņu diega cilpiņu. Ērci nedrīkst saspiest, jo tās zarnu saturs ar borēlijām var nonākt brūcē. Nav pieļaujama ērces apliešana ar eļļu – ērce var atvemt, un saturs nonāks brūcītē, inficējot ar Laimas slimību. Profilaktiska antibiotiku lietošana nav vajadzīga. Pret šo slimību nav profilaktiskas vakcīnas!